Strijas

Strijas ir ādas defekts vidējā līmenī – dermas līmenī. Strijas veidojas, ja traucēta febroblastu sintēze – kas atbildīga par elastīgo un kolagēno šķiedru kvalitāti.

Dr.Vita Priedīte dermatoloģe
Dr.Raimonds Karls dermatologs
SIA Veselības centrs 4
Estētiskās dermatoloģijas klīnika

Strijas ir ādas defekts vidējā līmenī – dermas līmenī. Strijas veidojas, ja traucēta febroblastu sintēze – kas atbildīga par elastīgo un kolagēno šķiedru kvalitāti. Striju veidošanās procesā, epiderma paliek plānāka, dermas līmenī tiek bojātas kolagēnās un elastīgās šķiedras, veidojas to iestiepums un pārrāvums, tiek bojāts saistaudu režģis. Derma ļauj ādai stiepties un vēlāk atgūt iepriekšējo stāvokli. Ja šis slānis tiek ilgstoši un, galvenais, strauji pārpūlēts, zūd ādas elastība – veidojas strijas. Izstiepta āda cenšas pašatjaunoties – palielinot holstšķiedru daudzumu, kolagēnu.

Striju rašanās sākumā var novērot, ka sarētojumi ir zilgani sārtā krāsā (1-2-5-7mm), nedaudz piepacelti; ar laiku, no 3-18 mēnešiem, strijas bālē, veidojas gaiša perlamutra krāsas atrofiska rēta, kas elektrovioletostaru ietekmē saglabā savu gaišo toni.

Striju veidošanās iemesli:
– Vīrišķo hormonu – testosteronu svārstību ietekmē pubertātes vecumā rodas strijas, pat bez izteikta audu pastiepuma.
– Strauja svara un apjoma svārstību rezultātā (individuāli 2-6 kg /mēnesī)
– Grūtniecības un pēcdzemdību periodā. Izteikts saistaudu vājums.
– Ātras stiepšanās garumā gadījumā (Strijas pusaudžiem uz muguras perpendikulāri mugurkaulam)
– Fiziskas slodzes rezultātā, ja strauji pieaug muskuļu masa.
– Iedzimtas ādas īpatnības.
– Vietēji un iekšķīgi lietoto kortikosteroīdu terapija.
– Iekšējās sekrēcijas dziedzeru – virsnieru un vairogdziedzeru slimības.

Svarīgi ir atšķirt vai strijas veidojas kā kosmētisks defekts vai arī tā ir saslimšanas pazīme. Ja strijas veidojas bērniem 6-10 gadu vecumā, nepieciešama endokrinologa konsultācija, jo problēmas parādīšanās šajā vecumā varētu liecināt par hormonāla rakstura problēmām.

Strijas visbiežāk veidojas uz gurniem, vēdera, augšstilbiem, nereti arī uz augšdelmu iekšējām virsmām.

Radušās strijas pilnībā izskaust nav iespējams, vissvarīgākie ir profilaktiskie pasākumi, lai maksimāli efektīvi novērstu striju veidošanos. Īpašas rūpes ir nepieciešamas ķermeņa kopšanai bērniņa gaidīšanas periodā. Pret strijām labi palīdz Maria „MATERNITY” un Dr.Fischer „Maternity” krēms un eļļa.

Profilakse grūtniecības periodā – sabalansēts uzturs un svara pieauguma kontrole.
Vēlams uzturā iekļaut produktus, kas bagāti ar:
1) A vitamīnu – burkāni, spināti, brokoļi – uzlabo ādas elastību un tvirtumu.
2) C vitamīnu – zemenes, citrusi, upenes, kāposti, tomāti – palīdz atjaunot kolagēna šķiedras.
3) E vitamīnu – mandeles, lazdu rieksti – stiprina šūnapvalku.
4) Cinku – kopā ar A vitamīnu veido elastīgas šķiedras.

Jāseko, lai uzturā būtu pietiekams daudzums olbaltumvielu – organisma būvmateriāls. Nepieciešamas arī aminoskābes un nepiesātinātās taukskābes, jāseko uzņemto ogļhidrātu daudzumam, pārmērīgi lietojot uzturā ogļhidrātus tie pārvēršas taukos un mazina ādas elastību.

Mērena fiziska slodze ādas tonusa uzturēšanai un palielināšanai. No sporta nodarbībām visieteicamākās ir aktivitātes ūdenī – peldēšana un ūdens aerobika, kā arī vingrošana.
Ādas mikrocirkulācijas un limfas atteces veicināšana ikdienā.
Ādas pīlings – attīra ādu no atmirušajām šūnām.
Kontrasta duša.
Viegla rīvēšanās un pašmasāža.
Pirts apmeklējums (ar ginekologa atļauju)

Kosmētisko līdzekļu izvēle atkarībā no ādas tipa un gadalaika.
Var lietot krēmus, losjonus, serumus, želejas, eļļas – uz tīras ādas 1-2 reizes dienā. Līdzekļu sastāvā vajadzētu būt vairākiem aktīviem vitamīniem – A; E;C; provitamīnam B5; mikroelementiem – cinks, silīcijs; eļļām – rīcineļļa, vīnogu kauliņu, mandeļu, avokado, kviešu asnu, greipfrūtu; jojoba, sojas u.c.; kā arī ekstraktiem – Āzijas centeļļas, kosas, zirgkastaņa, efejas, raspodiņa, kumelīšu, kliņģerīšu; arī augļskābēm (alfa hodroksi jeb AHA skābēm), kolagēnam.

Regulāri lietoti kosmētiskie līdzekļi:
1) uztur ādas mitruma rezerves
2) stimulē šūnu reģenerāciju
3) palielina ādas elastību un tvirtumu
4) veicina febroblastu aktivitāti
5) kolagēno un elastīgo šķiedru attīstību ādā.

Striju terapija jāsāk maksimāli agri, tiklīdz tās izveidojušās – ja nepieciešams grūtniecības trešajā trimestrī vai iespējami ātri pēc dzemdībām. Visefektīvāko terapijas kursu ietieks ķermeņa estētikas speciālists.
– grūtniecības periodā – vakuuma masāža, maskas, kosmētiskie līdzekļi.
– barošanas ar krūti periodā – serumi, koncentrāti, vakuuma masāža, ultraskaņa, Tri-antiv metode, talosoterapij, presoterapija, ķermeņa maskas, lāzerterapija.
– pēc bērna zīdīšanas, papildus visam iepriekšējam, var izmantot – mezoterapiju, striju slīpēšanu, plastisko ķirurģiju.

Dermatologa ikdienas darbs cieši saistīts ar cilvēka ādas izpēti, lai noteiktu slimības pazīmes, slimības gaitu, ārstēšanas efektivitāti. Mūsdienu dermatoloģijas nākotne ir
neinvazīvas digitālas izmeklēšanas metodes, kas neprasa speciālu pacienta sagatavošanu, daudz laika un ir informatīvas. Attīstoties mūsdienu tehnikai un digitālajām tehnoloģijām, dermatoloģija arvien plašāk izmanto dažāda veida palīg-diagnostiskās ierīces, kas padara acij neredzamas izmaiņas un pazīmes par redzamām – ādas virsmas mikroskopija (dermoskopija), ādas augstas frekvences ultrasonogrāfija (USG).

Kaut arī strijas kā ādas problēma ir saskatāmas ar neapbruņotu aci, līdzekļu pielietojums striju apkarošanā ir plašs, taču efektivitātes izvērtēšanai lietderīga ir ādas ultrasonogrāfijas metode. Izmeklējot bojāto ādu novēro difūzu hipoehogēnu dermas struktūru, kas veselās ādas rajonos mijās ar kompaktiem dermas apvidiem. Līdzekļu efektivitāte nosaka dermas kompaktās struktūras izveidi.

Izmantotā literatūra:
Douglas A. Perednia What dermatologists should know about digital imaging J Am Acad Dermatol 1991; 25:89-108
G.W.Lucassen et al. The effectivness of message treatment on cellulite as monitored by ultrasound imaging Skin Research and Technology 1997; 3: 154-160
M.Gniadecka Effects of ageing on dermal echogenicity Skin Research and Technology 2001; 7:204-207
Jemec GB, Gniadecka M, Ulrich J Ultrasound in dermatology : part I, high frequency ultrasound Eur J Dermatol 2000; 6:492-7
Nicholas Aspres et al. Imaging the skin Australian J of Dermatol 2003; 44:19-27